Laila Meija

laila meija.png

Dūrēs rudzi

Ieradušies vizītē pie ārstes dietoloģes Lailas Meijas, lai saņemtu konsultāciju svara zaudēšanai, pacienti reizēm ar lepnumu paziņo: «Maizi es vairs neēdu!», it kā pirmais solis tievēšanas virzienā jau būtu sperts. «Kāpēc neēdat? Vai tad maize jums negaršo?» parasti vaicā dietoloģe. «Maize nebūt nav galvenais lieko kaloriju uzņemšanas avots. Diemžēl par svara zaudēšanu sabiedrībā ir izplatīts daudz greizas informācijas. Šos aplamos mītus vajag kliedēt,» apgalvo Rīgas Stradiņa universitātes docente, Dietoloģijas dienesta vadītāja P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņai var ticēt, jo Laila Meija uzrakstījusi zinātnisko darbu par rudzu maizi un labāk par citiem zina, cik veselīga ir maize, kas cepta no pilngraudu rudzu miltiem.

– Kādu daļu uztura piramīdā dietologi atvēlējuši graudaugiem?

– Beidzamajā laikā mūsu uztura speciālisti veido nevis uztura piramīdas, bet šķīvjus. Manuprāt, šādu izkārtojumu cilvēkiem vieglāk uztvert. Uz veselīgās un uzturā ieteicamās pārtikas iedomātā šķīvja rekomendētā graudaugu sadaļa aizņem ceturto daļu, un pusei no tā ir jābūt pilngraudu uzturam. Protams, tā nav tikai pilngraudu maize, bet arī šķiedrvielām bagātas putras, rīsi, makaroni, pupiņas, zirņi. Tāds ir profesionālo ekspertu ieteikums, kas jāņem vērā, ja gribam ēst un dzīvot veselīgi.

– No graudaugiem labāk izvēlēties tieši rudzus?

– Atkarībā no reģiona, kurā cilvēki dzīvo, šie graudaugi var būt kvieši, rudzi, mieži, kukurūza, prosa, kā arī pseidograudaugi griķi, brūnie un meža rīsi. Latvijā rudzi aug labi, tie jau gadu tūkstošiem ir mūsu uztura pamats. Turklāt ir svarīgi, ka rudzu maizes uztura vērtībai Latvijā ir pievienota arī tās emocionālā vērtība.

– Kurās valstīs dzīvo galvenie rudzu maizes ēdāji?

– Pie mums, Baltijas valstīs, Skandināvijā, Dānijā, Islandē, Polijā. Tieši šajās Eiropas ziemeļu daļas valstīs rudzi aug vislabāk, tāpēc mums tie arī ir paši iecienītākie. Rudzu maizi ēd arī Krievijā, tikai par graudaugu lietošanu lielajā Krievijas teritorijā zinātniekiem ir pieejams visai maz datu.

– No kā sastāv rudzu grauds un tieši kas tajā mums ir tik vērtīgs?

– Rudzu grauda dīglītis satur taukus, vitamīnus, dažādus fermentus. Tās visas ir cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Diemžēl no taukiem ražotāji dīglīti cenšas atbrīvot, jo tauki ātrāk oksidējas, tāpēc miltu lietošanas termiņš kļūst īsāks. Grauda vidusdaļa satur galvenokārt cieti, olbaltumvielas, saliktos ogļhidrātus, kas organismā tiek sašķelti un pārvēršas glikozē, cukurā. Tātad grauda vidusdaļa ir galvenokārt enerģijas avots. Tas ir ļoti nepieciešams jauniem, arī fiziski aktīviem cilvēkiem. Ja ogļhidrātu ir par daudz un tie netiek izmantoti, organismā rodas lieki tauki. Ļoti vērtīgs ir rudzu grauda daudzslāņainais apvalciņš. Tas satur šķīstošās un nešķīstošās olbaltumvielas, vērtīgos antioksidantus, vitamīnus un minerālvielas. Pilngraudu maize satur visas šīs trīs daļas, bet rafinētie milti – tikai cieti. Salīdzinoši rudzu graudi satur vairāk šķiedrvielu nekā kviešu graudi, tāpēc rudzu maize ir veselīgāka un ieteicamāka.

– Tomēr tautā dzīvo mīts: jo vairāk graudaugu audzējam, jo vairāk patērējam, un tādēļ kļūstam aizvien resnāki...

– Šie fakti nav cēloņsakarīgi. Tikpat labi varam apgalvot: jo vairāk automašīnu ražojam, jo vairāk ar tām braucam, jo mazāk staigājam kājām un kļūstam resnāki. Loģiski, vai ne? Ne jau maize ir vainīga, ka izvēlamies nepareizu dzīvesveidu. Patiesībā zinātniskie pētījumi liecina, ka tieši tie cilvēki, kas uzturā vairāk lieto pilngraudu maizi, ir tievāki un labāk kontrolē savu svaru. Ēdot pilngraudu maizi, organismā rodas mazāk kaloriju, kuņģa saturs lēnāk evakuējas uz leju, sāta sajūta iestājas ātrāk, bet tas savukārt cilvēkus pasargā no pārēšanās.

– Otrā tipa cukura diabētiķiem, kuru skaits beidzamajā laikā pasaulē, arī Latvijā, ir ļoti pieaudzis, ārsti iesaka atteikties no maizes ēšanas vai arī to ļoti ierobežot.

 – Atteikties vajag nevis no pilngraudu maizes, bet no baltmaizes ēšanas, kam ir augsts glikēmiskais indekss. Ēdot baltmaizi, kas parasti cepta no kviešu miltiem, organismā palielinās cukura daudzums, insulīna līmenis aug, bet cukurs pēc laika pārvēršas taukos. Savukārt, ēdot pilngraudu rudzu maizi, tā palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs. Tas nav dietologu sacerēts stāstiņš, bet uz pierādījumiem balstīta informācija.

– Bet arī pilngraudu rudzu maizē taču ir cukurs?

– Jā, diemžēl ir, tomēr tā ir mazāk nekā baltmaizē. Protams, no cukura pievienošanas pilngraudu maizei varētu atteikties pavisam. Daži ražotāji tā arī dara. Beidzamajā laikā Latvijā iespējams iegādāties rudzu maizi, kam nav pievienots cukurs, vai arī tā ir ļoti maz. Tomēr maizes degustācijās cilvēki parasti par garšīgāku atzīst maizi ar cukura piedevu.

– Tas pats attiecas arī uz sāls piedevu.

– Tāds nu diemžēl ir cilvēks – vājš! Pie cukura un sāls esam tā pieraduši, ka nespējam no tiem atteikties pat savas veselības vārdā. Grūti vainot ražotājos, ka tie mums piegādā to, ko mēs paši pieprasām.

– Varat minēt vēl kādu iemeslu, kādēļ mums labāk izvēlēties pilngraudu maizi, nevis to, kas cepta no rafinētiem miltiem?

– Ļoti svarīgi tai dot priekšroku sirds un asinsvadu slimniekiem, kuru Latvijā ir tik daudz. Rudzu maizes ēšana samazina holesterīna līmeni, asins taukus, pat šķidrina asinis. Jau teicu, ka rudzu grauds satur antioksidantus, kas organismā cīnās pret visām hroniskajām kaitēm. Kāpēc lietot medikamentus, ja līdzvērtīgu efektu varam sasniegt, ēdot veselīgi maizīti?!'

– Šķiedrvielas, ko satur pilngraudu maize, veicinot arī vēdera izeju, kas ir ļoti būtiski vecākiem cilvēkiem.

– Jā, varētu teikt, ka uzturs mums jau ir kļuvis par zālēm. Rudzu maizes iedarbība uz cilvēka organismu sevišķi daudz ir pētīta Somijā. Somu zinātnieki aprēķinājuši, cik naudas cilvēki izdod, iegādājoties medikamentus vēdera mīkstināšanai. Izrādās, ka tādu pat efektu varētu panākt, ēdot pilngraudu maizīti, tikai tad izdevumi būtu nesalīdzināmi mazāki.

Mediķi atklājuši, ka šķiedrvielas kavē arī vēža šūnu veidošanos. Rakstot zinātnisko darbu, sīki iepazinos ar pasaules zinātnieku pētījumiem šajā jomā. Kādā disertācijā bija izdarīti pētījumi par rudzu maizes ietekmi uz pacientu veselības stāvokli, kuri slimo ar priekšdziedzera vēzi. Cilvēkiem, kuriem pēc diviem mēnešiem bija paredzēta operācija, gaidīšanas laikā vispirms divas nedēļas deva ēst tikai kviešu maizi, bet pēc tam četras nedēļas – pilngraudu rudzu maizi. Izrādījās, ka beidzamajā posmā slimais organisms labāk cīnās ar vēža šūnām, nekā ēdot kviešu maizi.

– Tātad varētu pat teikt skaļus vārdus: jo vairāk šķiedrvielu uzņemsim, jo vairāk samazināsies mirstība?

– Tā ir taisnība. Tiesa, šķiedrvielas satur ne tikai pilngraudu maize. Tās ir arī pupās, zirņos, lēcās, kāpostos. Starpība vien tāda, cik, piemēram, kāpostu jāapēd, lai organisms uzņemtu tikpat šķiedrvielu, cik satur rudzu maizīte. Atbilde ir – veselu spaini! Tas nav cilvēka spēkos, tāpēc labāk ēdīsim maizīti, protams, neatsakoties arī no kāpostiem. Mūsu reģionā galvenais šķiedrvielu avots ir graudaugi. Skandināvu zinātnieki lēš, ka ar rudzu maizi mēs uzņemam 41 procentu no visām šķiedrvielām. Latvijā šis skaitlis varētu būt ļoti līdzīgs.

– Vai varat ieteikt maizes devu, kāda cilvēkam būtu jāapēd katru dienu?

– Katram tā būs sava. Vīriešiem vairāk nekā sievietēm. Jauniešiem vairāk nekā pensionāriem. Protams, deva ir atkarīga arī no tā, cik daudz pārējo šīs grupas produktu mēs dienā uzņemam. Uz minētā veselīga uztura šķīvja trim ceturtdaļām jābūt augu valsts produktiem – dārzeņiem, augļiem un tajā skaitā arī pilngraudu maizei. Sportistiem, fiziski aktīviem cilvēkiem maize būs nepieciešamais spēka un enerģijas avots. Vajadzīgo cietes daudzumu satur arī makaroni, kartupeļi, rīsi, bet, piemēram, dodoties grūtākā pārgājienā, ir vienkāršāk un ērtāk paņemt līdzi maizes riku, nevis kārbiņu ar rīsiem. Arī sēdoša darba darītājiem labāk iesaku starpbrīdī labāk apēst maizes šķēli, nevis niekoties ar saldajiem cepumiņiem.   

– Tomēr ir cilvēki, kam maizes ēšana ir pat kaitīga.

– Pirmkārt, maizi nedrīkst ēst celiakijas slimnieki. Vēl mediķiem ir zināma tāda kaite kā kviešu nepanesamība. Ir daži cilvēki, kuru organisms neņem pretī rupjā maluma maizi. Vēl no rudzu maizes ēšanas sākumā ir jāatsakās dažiem slimniekiem, kam tikko izdarīta zarnu trakta operācija. Tāpat varu minēt, ka rudzu maizi nebūtu vēlams ēst pacientiem, kam slimības dēļ izteikti pazemināts svars un kuri vienlaikus sirgst ar mazasinību. Taču kopumā tādu cilvēku pasaulē ir ļoti maz. Visiem pārējiem pilngraudu rudzu maizīte tikai nāks par svētību.

– Tātad ēdīsim pilngraudu rudzu maizi, nebīstoties par lieki uzņemtām kalorijām?

– Sendienās rudzu maize bija latviešu pamatēdiens, spēka un enerģijas avots, tad kādēļ lai mūsdienās būtu citādi? Pētot Somijas pieredzi, man iepatikās daži teicieni, ko somi lieto. Piemēram, maize palīdz gan zirgam, gan vīram smagi strādāt, pirmā rika – spēka rika saimniekam, maizes audzētājam. Vai arī – dūrēs rudzi. Lakoniski un precīzi teikts!