Karīna Vernere

karina vernere.png

Ārsts ne tikai palīdz pacientiem atbrīvoties no kaitēm, izrakstot medikamentus, bet arī iesaka veselīgu uzturu. Kā apgalvo Veselības centra 4ģimenes ārste - Karīna Vernere, «tas, ko mēs ēdienreizēs liekam sevī iekšā, lielā mērā var ietekmēt mūsu veselību un visu dzīvi». Daktere Vernere jau 15 gadus strādā par ģimenes ārsti, viņai ir vairāk par diviem tūkstošiem pacientu, un viņas brīdinājumiem un ieteikumiem var droši ticēt.

«Lasot un skatoties attēlus par mūsu senču dzīvi, var vērot kādu īpatnību: bagātie ļaudis bieži vien bija korpulenti apaļvaidži, bet nabagie – kalsni, muskuļoti un pēc skata veselīgi. Viens no iemesliem tam bija maize, ko viņi lietoja uzturā. Kartupeļus no Dienvidamerikas Eiropā ieveda tikai vēlāk un pie mums plašāk sāka audzēt tikai 18. gadsimta beigās, tāpēc maizes patēriņš tolaik bija krietni lielāks.   Bagātnieku liktenis un gods bija lietot balto kviešu maizi no smalkajiem, bīdelētajiem miltiem, bet nabagajiem atlika rudzu, vai tā sauktā melnā maize, kas cepta no rupjiem rudzu miltiem. Neviens pat nenojauta, ka zemnieku uzturs tieši tādēļ bija veselīgāks, pilnvērtīgāks. Gribu, lai mani pacienti būtu veselīgāki, tāpēc iesaku viņiem sekot mūsu senču pēdās un ēst pilngraudu rudzu maizi.

Ja maizi cep, izmantojot tikai samalto grauda serdes daļu, mūsu organismā nokļūs vairāk cietes un ogļhidrātu. Ciete var celt cukura līmeni asinīs, bet ogļhidrāti paveicina tauku uzkrāšanos. Un kuram gan vajadzīgs lieks cukurs vai tauki, to jau tāpat vairumam no mums ir par daudz! Savukārt ēdot pilngraudu maizīti, kas cepta no rupji maltiem rudzu miltiem, vairāk uzņemsim organismam tik nepieciešamās šķiedrvielas, mikroelementus, olbaltumvielas, vitamīnus. Šī maizīte lēnāk metabolizējas jeb piedalās vielmaiņā, tāpēc cukura līmenis ir zemāks.

Ārstēt pacientus nozīmē ne tikai izrakstīt medikamentus, dzēst ugunsgrēku, kad māja jau liesmās, bet arī ieteikt viņiem veselīgus produktus, lai kaites mums iet ar līkumu. Medicīna var tikai palīdzēt, nevis izmainīt visu cilvēka dzīvi uz labu, par to jārūpējas arī pacientiem pašiem. Tāpēc bieži vien, pieņemot pacientus, runājam arī par viņu ēšanas paradumiem. Pirmais ieteikums: uzņemt mazāk cukura vai izvairīties no produktiem, kas veicina to nokļūšanu asinīs. Piemēram, ja pacientam ģimenē bijuši diabētiķi, viņam jau laikus jāsāk par sevi rūpēties, jo cukura slimība bieži mēdz iedzimt. Otrais ieteikums: aterosklerozes profilakse. Un atkal atgriežamies pie pilngraudu rudzu maizes, jo tā organismā uzsūcas lēnāk nekā dažādie baltās maizes našķi. Nesen lasīju zinātnieku pētījumu rezultātus, ka cilvēki, kuri lieto pilngraudu maizi, mazāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām.

Otra ļoti svarīga lieta ir normāla vēdera izeja. Tai vajadzētu darboties kā pulkstenim: vienu vai divas reizes dienā, ne vairāk un ne mazāk. Trīs reizes dienā – tas jau velk uz caureju, bet vienu reizi divās dienās – tie ir aizcietējuma draudi. Ja prasība iet uz tualeti ir traucēta, tas jau ir riska faktors kuņģa un zarnu slimību attīstībai, arī onkoloģiskajām slimībām. Un atkal te var līdzēt vienkāršs ieteikums: ēdiet pilngraudu rudzu maizi, kurā ir liels šķiedrvielu saturs, organismā nekrāsies toksiskās vielas un, iespējams, iespējamās nelaimes jūs neskars. Starp citu, vai zinājāt, ka arī svaigi ceptas maizes lietošana lielos daudzumos veicina aizcietējumu rašanos?

Nesen zinātnieki atklājuši, ka ogļhidrāti (mēs tos uzņemam ne jau tikai ar maizi!) pielīp zarnu sieniņām, bet šķiedrvielas savukārt darbojas kā šo sieniņu tīrītājs. Tādējādi mūsu liekie kilogrami pat bez diētas ieturēšanas noslīd uz leju un izgaist! Kopā ar visu no organisma tiek izvadīts arī liekais holesterīns.

Kāpēc es arvien atkārtoju vārdu «pilngraudu»? Jo tas ir ļoti būtiski. Grauda ārējā čaulā atrodas B grupas vitamīni, magnijs, hroms, dzelzs, selēns – gandrīz varētu teikt, ka tur ir visa Mendeļejeva tabula! Piemēram, selēns darbojas kā labs antioksidants, visu brīvo radikāļu izvadītājs no organisma. Protams, arī ar maizes ēšanu nevajadzētu pārspīlēt – ar divām šķēlēm dienā, manuprāt, pilnīgi pietiks.

Ir tikai nedaudz cilvēku, kam no maizes un miltu produktiem ir jāatsakās vispār. Šo slimību sauc par celiakiju. Par laimi, Latvijā tā nav pārāk izplatīta. Piemēram, manā praksē nācies saskarties tikai ar pieciem celiakijas slimniekiem.

Arī es pati esmu pilngraudu maizes cienītāja. Vēl man patīk arī maize ar klijām (atkal daudz šķiedrvielu!) un rudzu maize, kam pievienoti graudi. Tikai nevajag kļūdaini uzskatīt, ka pilngraudu maize ir tā, kurā jau cauri iepakojumam redzami graudi. Tie var mums iziet cauri pat nesagremotā veidā, neaplaimojot organismu ar veselīgajām šķiedrvielām.»