Aleksandrs Maslovskis

aleksandrs maslovskis.png

Aleksandrs Maslovskis, vairākkārtējs Eiropas un daudzkārtējs Latvijas čempions bodibildingā, sporta kluba «Panatta» treneris apgāž izplatīto uzskatu, ka nopietni treniņi sporta klubā nav savienojami ar maizes ēšanu.

«Gan bērnībā un jaunībā, dzīvojot kopā ar vecākiem, gan tagad savā ģimenē mums vienmēr galdā bijusi maize. Nevaru iedomāties ēdienreizi bez maizes. Pilngraudu rudzu maizi gandrīz katru dienu ēd mana sieviņa, bijusī kikboksere, un abi bērni – dēls, kam ir divpadsmit gadu, un arī četrgadīgā meitiņa peciņa. Man pašam vislabāk garšo rudzu maize ar sēklām, bet, piemēram, «Lāču» augļu maizi ēdu kūku vietā.

Divus gadus dienējot armijā Tālajos Austrumos, man bija divas ēdamlietas, pēc kā ilgojos: sapnī jutu kafijas aromātisko smaržu un melnās rudzu maizes mazliet skābeno aromātu. Pirms armijas, savos astoņpadsmit gados, biju tievs kā zīmulis – augumā garš, bet svēru tikai 55 kilogramus. Armija ar savām mūžīgajām putrām šo situāciju mainīja, bet pie muskuļu masas audzēšanas tā īsti ķēros, tikai atgriezies Latvijā. Arī trenējoties bodibildingā un piedaloties sacensībās, nekad neesmu atteicies no maizes, kaut arī šajā sporta veidā sportistiem ir jāievēro ļoti stingra diēta. Tagad aktīvi vairs nesportoju, taču formas uzturēšanai trenējos četras vai piecas reizes nedēļā.

Sporta klubā «Panatta» Mūkusalas ielā strādāju kopš paša sākuma, nu jau būs divpadsmit gadu. Kad ierodas jauns klients, pirms sākt treniņus, vispirms izrunājamies. Katram ir savas vēlmes. Vieni grib uzaudzēt savu muskuļu masu, otri – nodzīt svaru, bet trešie vēlas vienkārši kļūt spēcīgāki. 90 procentu mūsu sporta kluba apmeklētāju trenējas, nevis lai piedalītos sacensībās, bet paši sevis, savas veselības dēļ. Kad esam noskaidrojuši treniņu mērķi, nākamais jautājums ir par ēšanu, jo gandrīz puse treniņu rezultātu ir atkarīga tieši no pareizas ēšanas. Turklāt normāls, vesels cilvēks drīkst ēst visu, svarīgi ir tikai, cik un cikos. Maize ir starp organismam nepieciešamajiem produktiem, bet es neiebilstu arī pret šokolādi un saldumiem: ja ļoti gribas, drīkst pagrēkot. Vislabāk saldumus ēst rīta pusē. Ja kāds no klientiem lepni paziņo: «Es maizi neēdu, no tās var kļūt resns», atbildu īsi: «Nu, slikti, ka neēdat!»

Strādājot spora klubā, ir gadījies dzirdēt par dažādām pārmērībām. Piemēram, atnāk cilvēks, kurš dienā strādā fizisku darbu, bet vakarā pēc darba neēdis ierodas uz treniņu. Tu taču esi tukšs, tāds tu neko nespēsi padarīt! Ja automašīnā nav ieliets benzīns, ar to nevar braukt.

Mājās tieši es esmu tas, kurš gatavo ēst. Smejos, ka mana sieva pat nezina, kas mums atrodas ledusskapis. Es viņu ļoti lutinu. Esmu apguvis arī japāņu, arābu virtuvi, pats marinēju vistas, aicinu ciemos draugus uz grila svētkiem dārzā. Ēdu maizi pats un piedāvāju to ģimenes locekļiem, draugiem, iesaku ēst saviem klientiem. Ja kādam ir šaubas, vai mani ēšanas paradumi ir veselīgi, lai ierodas un aptausta manus muskuļus!»