Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gastroenterologs, vairāku grāmatu autors Anatolijs Danilāns.

Rudzu maize ir labs uztura produkts. Mums, latviešiem, tā jau ģenētiski šķiet svarīga, Latvju dainās apdziedāta un saulītē celta.

Uzreiz pateikšu, ka esmu pret uzbrukumiem maizes garozai. Tā kampaņa pret garozu jau ir izgāzusies. Metiet šīs aizdomas krūmos un grauziet garozas veseli! Ja zobi vārgi vai grūti sakošļāt, ja riebjas, tad gan droši grieziet to garozu nost. Es vienmēr saku: par varītēm nevajag! Nav jau tā rupjā maizīte gluži neaizvietojama, ja negribiet, neēdiet, atrodiet sev kaut ko citu.

Slimības, kas varētu rasties vai attīstīties no maizes ēšanas, nav bieži sastopamas. Celiakija un vēl dažas. Latvijā ar celiakiju sirgst mazāk nekā procents cilvēku, turklāt mēs, ārsti, ātri to atklājam. Ja ir mazasinība, krīt svars, tad gan ātri jātaisa analīzes un jāskatās, vai miltu ēdieni ir domāti jums.

Daba mūs ir labi noslīpējusi, piešķīrusi mums tik spēcīgu kuņģi un zarnu traktu, ka ar ēdienu vien, kur nu vēl ar maizīti, to nekādi nesabojāsi, centies, cik gribi! Ja nu vienīgi ēdājs ir pārspīlējis ar kāda uztura produkta pārmērīgu lietošanu. Rekomendētais zinātniskais pamats ir ēdienu dažādība. Drīkstam ēst gaļu, zivis, par dārzeņiem un augļiem nemaz nerunājot. Arī olas mediķi un dietologi jau ir reabilitējuši, ēdiet tās droši! Tāpat piena produktus, uz kuriem vienlaik skatījāmies ar lielām aizdomām, esam atzinuši par noderīgiem kaulu stiprināšanai.

Vienu gan atgādināšu: rupjajā rudzu maizē, tāpat kā baltmaizē slēpjas kalorijas. Starpība vienīgi tā, ka baltmaizi mēs – piedodiet par izteicienu! – iekleksējam sevī iekšā lielākā daudzumā, pat pusi klaipa ātri vien varam dabūt iekšā. Rudzu maizei ir savas aizsargbruņas: kamēr šķēli prātīgi sakošļāsi, izsalkums jau būs rimis.

Nu jau Latvijā laikam visi zina, ka pilngraudu rudzu maize satur šķiedrvielas, bet tās savukārt noder veiklākas vēdera izejas paskubināšanai. Bet ir viena patiesība, ko daudzi vēl nezina: šķiedrvielas palīdz arī zarnu gļotādas stiprināšanai. Tiesa gan, ne gluži visas. Dažas. Bet tieši maizītē ir tās labās, čaklās šķiedrvielas, kas mums ir noderīgas. Tikušas galā ar zarnu gļotādām, tās dziedē arī aknas, tālāk ietekmē asinsvadu, sirds un ādas veselību. Ārsti tagad zina: šķiedrvielas ir labais zēns! Reizēm pacients sūdzas – analīzes liecinot, ka viņam aknas esot pārāk taukainas. Ko darīt? Kamēr vēl var ko glābt, nebūs labāka medikamenta par šķiedrvielām.

Dzīvē viss strauji mainās, īpaši tik sarežģītā un nozīmīgā procesā kā barības uzņemšana. Cilvēks meklē, ieklausās sevī, un... atrod! "Apēdu šķēli rupjmaizes, un man sāka spiest..." Maize bija pirms tam, traucējumi – pēc tam. Tātad maize ir vainīgā? Bet tas, mani mīļie, vēl nav pierādīts. Minēšu kādu paradoksālu salīdzinājumu. Japāņiem, sievietēm un arī vīriešiem, esot visgarākais mūžs. Un nav jau gluži tā, ka viņi katru dienu pārtiktu tikai no superlabām zivīm. Tagad pateikšu vēl kaut ko, kas jūs, iespējams, šokēs: kā zināms, Japāna ir vienīgā valsts uz mūsu planētas, kam uzmestas atombumbas. Tātad, izejot no tās pašas – maizītes ēšanas – loģikas, varētu izdarīt secinājumu: atombumbas sprādzieni pagarina cilvēku mūža garumu. Jo atombumbas bija pirms tam, bet garāko mūžu konstatēja pēc tam. Absurds?! Ar to es gribēju teikt, ka nevajadzētu steigties ar cēloņsakarību meklēšanu.

Tiem, kuriem ir aizdomas, ka ar maizītes ēšanu viņi sabojājuši savu kuņģi, atkārtoju vēlreiz: vismaz uz ilgu laiku ar ēdienu vien jums tas neizdosies. Protams, gadās, ka tu saēdies zirņus, pupas, ka vēders uzpūšas tā, ka vari nošaut savu mazo kaķīti. Taču viss sagremosies, pārstrādāsies, bet kuņģis kā bijis, tā paliks vesels.

Par vienu gan maizītes ēdājus varu pabrīdināt: maizītē ir ciete, tāpēc lielos daudzumos to lietot nevajadzētu. Cietē ir garas glikozes molekulas, kas gan nekaitē kuņģa un zarnu traktam, toties ir ļoti nevēlama asinsvadiem. Atcerieties: ciete ir sliktais zēns! Tāpēc ar baltmaizes un kartupeļu ēšanu noteikti nevajadzētu pārspīlēt. Īpaši cilvēkiem, kam ir problēmas ar sava ķermeņa masas pārbagātību.

Vēl kāds atgādinājums – par barības sīku sakošļāšanu. Ne jau tāpēc, ka liels, nesakošļāts maizes gabals iestrēgs un nespēs iziet cauri zarnu traktam. Par to varat neuztraukties. Ir tāda izmeklēšanas metode: gastroenterologi savā praksē lieto palielas metāla kapsulas, ko liekam pacientam norīt. Tāda kapsula iet cauri organismam, pa ceļam fiksēdama visu, ko ierauga, sākot ar zobiem līdz pat zemākajam galam. Finālā tā iekrīt tualetes podiņā, un ārsti no tās iegūst pacienta iekšējo orgānu ainu. Varat nebaidīties – nav tā, ka mēs to nomazgājam un dodam rīt nākamajam pacientam, otrreiz vienu un to pašu kapsulu nelietojam. Taču šajā gadījumā svarīgākais ir tas, ka prāvā kapsula zarnās neiestrēgst un veiksmīgi iziet cauri zarnu traktam. Galvenais iemesls, kādēļ vēlama rūpīga barības sakošļāšana, ir tas, ka siekalas izdala spēcinošu vielu, kas dziedina kuņģa un zarnu vainas, dziedē čūlas un dara citas labas lietas. Ārsti to sauc par epidermiālo augšanas faktoru, bet košļātājam jāzina vienīgi tas, ka siekalas ir viena traki laba lieta. Tas ir visai jauns zinātnieku atklājums – nesen piedalījos kongresā, kur japāņi uzskatāmi demonstrēja šo siekalu labvēlīgo ietekmi. Līdz ar to jāpārskata vēl kāds agrākais mediķu ieteikums, proti, ka bāzt mutē košļenes nav labi, jo izdalītās siekalas starp ēdienreizēm veltīgi izraisa kuņģa sulas izdalīšanos. Izdalīt jau izdala, tur nekas nav mainījies, bet, izrādās, siekalas nevis posta, bet dziedē. Es jau teicu: līdz ar katru jaunu atklājumu mediķu uzskati mainās. Arī šis atklājums apliecina, ka rupjās maizes ēšana ir atbalstāma. Rudzu maize nav nekāda biezputriņa, kas aiztek lejā bez liekas košļāšanas. 

Nevaru gan apgalvot, ka pasaulē nav nekā labāka par rudzu maizi. Protams, ja esi liels patriots, tu drīksti tā apgalvot. Bet es kā ārsts saku: rudzu maize ir normāls uztura produkts, ko var droši lietot. Par daudz gan ne. Kas par daudz, tas par skādi. Mēs tagad cīnāmies, lai bērni nepārtiktu no čipšiem un kolas. Jāatzīst, ka patiesībā tajos, ne vienā, ne otrā, nav nekā nāvējoša. Retu reizi pagrauzīsi, uzdzersi, nekas slikts nenotiks. Tikai ne bieži un ne daudz! Arī ar maizi un ūdeni vien, lūdzu, nemēģiniet izdzīvot. Lai tas teiciens paliek burlaku romāniem!