Zemgale

zemgale(2)-01.png
  • Šai pusē miežu maizi nepazina, te ēda tikai kviešu maizi un rudzu maizi.
  • Kviešu maizi ēda sestdienās, tā tika cepta gan no rupjiem, gan smalkiem miltiem. Ikdienā ēda rudzu maizi. 
  • Zemgalē maizes krāsnis bija lielas, tajās līdz pat 18 kukuļiem varēja salikt. 
  • Kukuli veidoja uz lizes, apakšā pakaisot miltus. Kukulim viens gals bija tievāks un otrs platāks. 
  • Pirms maizes likšanas krāsnī tam uzspieda ar vienas rokas piecu pirkstu galiem ''kaķa pēdas'', lai garoza nesasprāgst. 
  • Pirmo kukuli ko kukuli ko iešāva krāsnī bija jāatstāj mājas, lai nezaudētu maizes svētību. 
  • Kad maize izcepusies to izvelk no krāsns un apsedz ar lielu baltu linu drēbi, ko lietoja tikai maizes apsegšanai. 
  • Kukuļa galiņu bija jāēd cepējai, lai arī nākošais cepiens labi izdotos. 
  • Uz maizes doniņām kāri skatījās neprecētas meitas, jo Zemgalē runāja - tā kura apēdīs 99 doniņas, apprecēs saimnieka dēlu. 
  • Kukuļus glabāja klētī uz plauktiem, vietā, kur maize ziemā nevar sasalt.